Luonnonuskonnot Hindulaisuus Buddhalaisuus Taolaisuus Kungfutselaisuus Shintolaisuus
Juutalaisuus Islam
CENAS PAMATOJUMS
HINDUISMS NĀKUMU DZIMŠANA RASTI CILVĒKA MĒRĶIS KASTES DZĪVES CIKLA FESTIVĀLS KALENDĀRĀS FESTIVĀLI UN PILOTI DIEVA IZPRATNE SVĒTĀS PILSĒTAS SVĒTĀS ĒKAS VIDEO
INDUS KULTŪRA
2500-1900 pirms mūsu ēras
Agrīnā pilsētas kultūra, kas dzimusi Indas upes reģionā.
Piemēram, tiek lēsts, ka Harapā ir dzīvojuši aptuveni miljons cilvēku. Viņi stāsta par augsto kultūru plānotie pilsētplānojumi un kanalizācijas tīkls.
Valodas: dravīdu,
ar kuriem, piemēram, zīmogos rakstītie teksti joprojām nav pilnībā interpretēti.
Sabiedrības teokrātiskā struktūra, garīdznieku vadībā:
Viņa uzdevums bija attīstīt rakstīšanu un astronomiju, kas ļāva viņam apkopot laika skala, kuras pamatā ir Saules un Mēness kalendāra kombinācija, kas bija vajadzīgs lauksaimniecības kultūrā reliģisko rituālu veikšanai īstajā gadalaikā.
Kulta vietas:
Nav tempļu.
Publiskie spa, kas ir svarīgi rituālai peldēšanai. Tiek uzskatīts, ka šī iezīme ir pārgājusi vēlākā hinduismā.
Mājās liela nozīme ir arī garīgajai un fiziskajai attīrīšanai.
ARJĀLIJAS KULTŪRA
1800-600 pirms mūsu ēras
Vidusāzija (nomadu populācija, kas iebruka no mūsdienu Afganistānas,
ārieši, efektīvi iznīcināja Indas kultūras pilsētas, jo viņi pārvietojās zirga mugurā un ratos.
Sākotnēji izplatīšanās uz Indas upes apgabalu, bet turpinājās no turienes uz Gangas upi.
Valoda: sanskrits
Garīdznieki t.i., brāhmani
saglabāja svēto himnu tradīciju, kas vēlāk veidoja vēdiskās literatūras un hinduisma pamatu ar daudzajiem dieviem.
Atbildīgs arī par upuru piegādi (piemēram, ugunsgrēka upuriem)
Cilšu kopienas
Cilšu vadoņi pārtapa par karaļiem
Lopkopība un nedaudz zemkopība vēlāk.
Sabiedrība tika sadalīta klasēs jeb varnās, kuras vēlāk izveidojās kastās.
No dravidiešiem āriešu kalpi un vergi.
Svētie koki, (vīģes koki.Ficus religiosa), kuros bija jābūt dievībām.