Vecā Derība Jaunā Derība Jaunās Derības dzimšana Jaunās Derības dzimšana Evaņģēliji farizeji saduķeji Esēņi Zeloti UT personas Apustulis Pāvils Pāvila misijas braucieni ar kartēm
JAUNĀ DERĪBA
Jaunā Derība
galvenais saturs ir: Jēzus dzīve, mācības un kristīgās baznīcas dzimšana un izplatība Romas impērijā.
Galvenā vēsts ir derība starp Dievu un visiem cilvēkiem
.
Kopā 27 grāmatas Oriģinālvaloda grieķu Dzimšanas datums gados ap 50-150 AD.
Evaņģēliji
Metjū
Atzīmēt
Lūks
Džons
Vēstures grāmata
apustuļu darbi
Vēstules
Vēstule romiešiem
Pirmā vēstule korintiešiem
Vēl viena vēstule korintiešiem
Vēstule galatiešiem
Vēstule efeziešiem
Vēstule filipiešiem
Vēstule kolosiešiem
Pirmā vēstule tesaloniķiešiem
Vēl viena vēstule tesaloniķiešiem
Pirmā vēstule Timotejam
Vēl viena vēstule Timotejam
Vēstule Titam
Vēstule Filemonam
Vēstule ebrejiem
Jēkaba vēstule
Pirmā Pētera vēstule
Otrā Pētera vēstule
Jāņa pirmā vēstule
Jāņa otrā vēstule
Jāņa trešā vēstule
Jūdas vēstule
Pravietojuma grāmata
Atklāsme
Jaunās Derības kanons (pieņemto grāmatu kolekcija)
Apstiprināts kanonam grāmatas, piemēram, tika balstītas uz Jēzus ģenealoģiju, kas pamazām sāka pierakstīt un veidot aptuveni 30 līdz 60 gadu laikā. Pāvila rakstītās vēstules bija svarīgas agrīnajai baznīcai jau ļoti agrīnā stadijā, tās saglabājās vairākus gadsimtus un veidoja evaņģēliju kanonu.
Galīgo kanonu veidoja 4. gs. Toreiz vienojās četras kritēriji uzņemšanai kanonā :
1. Rakstiem bija jābūt apustuliskas izcelsmes, tas ir, tos ir rakstījis apustulis vai viņa māceklis.
2. Teksts bija jāzina un jāizmanto visā kristīgajā pasaulē.
3. Tekstā nebija atļauts saturēt ķecerības.
4. Vislabākā pieeja kanonam bija literatūra, kuru varēja saistīt ar kādu pazīstamu kristiešu centru, piemēram, Efezu vai Romu.
Valoda
Hellēnisma pasaules valoda bija grieķu valoda. Jaunās Derības valoda ir grieķu valoda, tā laika kopējā valoda.
Manuskripti
Līdz mūsdienām nav saglabājies neviens Jaunās Derības oriģinālteksts. Tādējādi teksti (apmēram 5000 ar roku pārkopētu Jaunās Derības fragmentu) ir kopiju kopijas. Vecākie Jaunās Derības teksti ir datēti ar ceturto un piekto gadsimtu un ir iekļauti šādos Bībeles darbos visā Grieķijā:
Vatikāna kodekss
Codex Sinaiticus
Aleksandrīna kodekss
Uuden testamentin kaanon (hyväksyttyjen kirjojen kokoelma)
Kaanoniin hyväksytyt kirjat esim. evankeliumit pohjautuivat Jeesuksesta kertovaan perimätietoon, jota vähitellen alettiin noin 30-60 vuoden aikana tallentaa ja samalla muovata. Paavalin kirjoittamat kirjeet olivat alkuseurakunnalle tärkeitä jo hyvin varhaisessa vaiheessa.Ne pitivät pintansa usean vuosisadan ajan ja muodostivat evankeliumeiden kanssa kaanonin rungon.
Lopullinen kaanon muotoutui 400- lukuun mennessä. Tällöin sovittiin neljä kriteeriä kaanoniin hyväksymiselle:
1. Kirjoituksen tuli olla apostolista alkuperää eli apostolin tai hänen oppilaansa kirjoittama.
2. Tekstin tuli olla tunnettu ja käytössä ollut koko kristikunnan alueella.
3. Teksti ei saanut sisältää harhaoppeja.
4. Kaanoniin pääsi parhaiten kirjallisuus, joka voitiin liittää johonkin kaikkien tuntemaan kristilliseen keskukseen kuten Efeso tai Rooma.
Kieli
Hellenistisen maailman kieli oli kreikka. Uuden testamentin kieli on tuon ajan yleiskieltä koine kreikkaa.
Käsikirjoitukset
Ainottakaan alkuperäistä Uuden testamentin tekstiä ei ole säilynyt meidän ajallemme. Tekstit ( noin 5000 käsin kopioitua katkelmaa Uudesta testamentista )ovat siis kopioiden kopioita. Varhaisimmat koko Uuden testamentin tekstit ovat neljänneltä ja viidenneltä vuosisadalta ja sisältyvät seuraaviin koko Raamatun käsittäviin kreikankielisiin teoksiin:
Codex Vaticanus
Codex Sinaiticus
Codex Alexandrinus
Codex Sinaiticuksen sivu.. Wikimedia Commons-lisenssi
Foto: Kirsti Suonsyrjä: Svētās Katrīnas klosteris Sinajā, kur 19. gadsimta vidū tika atrasts un sasniegts Codex Sinaiticus (rakstīts 300.–400. g. p.m.ē.) pakļauts pētniecībai.